Pietiek paust 'bažas' par Dārfūru

Sākoties ceturtajam Dārfūras traģēdijas gadam, ir grūti noticēt, ka Eiropas Savienības (ES) reakcija ir bijusi tik vārga. Eiropai nav izdevies spert nekādus efektīvus soļus, lai piespiestu Hartūmu panākt, ka tās karavīri un kaujinieki izbeidz kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Rietumsudānā — un šajā laikā valdības atbalstītajā kampaņā vairāk nekā divi miljoni cilvēku bijuši spiesti atstāt savas mājas un ir gājuši bojā vairāk nekā 200 000 civiliedzīvotāju.

Protams, ja Eiropas oficiālās satraukuma izpausmes būtu bijušas efektīvas, Sudānas etniskā tīrīšana jau sen būtu apturēta. Kopš 2004.gada aprīļa Eiropas ārlietu ministri ir nākuši klajā ar 19 Padomes paziņojumiem par Dārfūru, no kuriem pēdējais bija 2007.gada 5.martā un kuros kolektīvas "bažas", "nopietnas bažas", "nepārtrauktas bažas" vai "dziļas bažas" paustas ne mazāk kā 53 reizes.

Nav nekāds brīnums, ka Eiropas bažas gandrīz nekādi nav ietekmējušas Hartūmu, jo Eiropas Savienības rīcība ir izpaudusies vienīgi vārdos un tā ir noteikusi sankcijas tikai pret četrām personām — vienu bijušo Sudānas gaisa karaspēku komandieri, vienu kaujinieku grupējuma Janjaweed līderi un diviem nemierniekiem. Tā ir arī noteikusi konfliktējošajām pusēm vāju un neefektīvu ieroču embargo, ko tās viegli apiet.

Nevēlēšanās rīkoties enerģiskāk nebalstās ne uz kādiem filozofiskiem iebildumiem pret sankcijām. Piemēram, Eiropa bija gatava iesaldēt aktīvus un noteikt ceļojumu aizliegumus Baltkrievijas vadībai par "starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem" un represijām pret pilsonisko sabiedrību. Tā noteica arī ceļošanas aizliegumu Moldovas separātistiem par viņu "kampaņu pret latīņu alfabēta izmantošanu skolās" un Uzbekistānas līderiem par Andižanas slaktiņu. Negaidītos uzvarētājus Kongo, Libērijā un Kotdivuārā ES pakļauj aktīvu iesaldēšanai un ceļošanas aizliegumiem. Taču, kaut arī tas viss pelna nosodījumu, pret viņiem vērstā rīcība nobāl salīdzinājumā ar valsts atbalstīto sistemātisko postīšanas kampaņu Dārfūrā.

Tāpat neviens Eiropā nevar nopietni apšaubīt to, cik dziļi Hartūma ir iesaistīta masveidīgajās zvērībās Dārfūrā. Pēdējās šaubas būtu kliedētas pagājušajā mēnesī, kad Starptautiskās krimināltiesas prokurors iesniedza plašus pierādījumus pret divām personām, arī pret valdības ministru Ahmedu Harunu, par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Runādams par ministra lomu, prokurors teica: "No Ahmedam Harunam kā Dārfūras Drošības nodaļas vadītājam uzticētajiem koordinācijas uzdevumiem visvairāk izcēlās tas, kā viņš vadīja un personiski piedalījās kaujinieku grupējuma Jankaweed vervēšanā, lai papildinātu Sudānas bruņotos spēkus." Šis pierādījumu kopums, iespējams, ir līdz šim visskaidrākais norādījums, ka Sudānas valdībai — augstā līmenī — bija centrālā loma zvērību plānošanā un pastrādāšanā Dārfūrā.

Postīšana turpinās, un jau tā šausmīgā situācija pēdējos mēnešos patiesībā ir vēl vairāk pasliktinājusies. Janvāra vidū palīdzības organizācijas Dārfūrā brīdināja, ka to palīdzības operācijas sabruks, ja neuzlabosies stāvoklis drošības jomā. Hartūma aktīvi musina uz nemieriem kaimiņos esošajā Čadā un Centrālāfrikas Republikā, un var paredzēt, cik drausmīgas humānās sekas tas tur izraisīs.

Tā vietā, lai 54.reizi paustu bažas, Eiropas ārlietu ministriem būtu jāizmanto viņu nākamā ikmēneša apspriede aprīlī, lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta aicinājumu noteikt sankcijas Hartūmai. Viņiem jānosaka ceļošanas aizliegums un jāiesaldē aktīvi visām personām, kuras minētas ANO Izmeklēšanas komisijas un Ekspertu komisijas ziņojumos. Viņiem būtu jāapsver pasākumi, kas būtu konkrēti vērsti pret ieņēmumu plūsmu no Sudānas naftas sektora, kā arī ārvalstu investīcijām tajā un preču un pakalpojumu piegādi šim un ar to saistītajiem sektoriem. Un viņiem jāliek tiesai izmeklēt ar Hartūmā valdošo vairākuma partiju — Nacionālo Kongresa partiju — saistīto Sudāna biznesa struktūru ārzonas kontus, lai pavērtu ceļu sankcijām pret režīma komercvienībām, kas ir galvenais finansēšanas kanāls kaujinieku grupējumam Janjaweed, kurš nodarījis tik lielu kaitējumu Dārfūrai.

Ar vārdiem nekādi nepietiek, lai liktu valdībai padomāt divas reizes. Hartūma atkārtoti nav pildījusi savas saistības atbruņot Janjaweed, noslēgt pamieru un atļaut izvietot enerģiskākus miera uzturēšanas spēkus — un darījusi to visu pilnīgi nesodīti. Kamēr Hartūmai nav kārtīgi jāsamaksā par to, tai nav stimula ieklausīties Eiropas līderos vai mainīt savu izturēšanos.

Visbeidzot, un to varbūt visā šajā lietā vissliktāk saprot, Hartūmai ir pieredze reaģēšanā uz stingru starptautisko spiedienu. 2005.gada janvārī tā parakstīja visaptverošo miera līgumu, kas izbeidza 20 gadus ilgušo pilsoņu karu valsts dienvidos, daļēji pakļaujoties starptautiskās sabiedrības prasībām, kuras pavadīja piespiedu pasākumi. Režīms var būt asinskārs, taču tas rūpējas par savu izdzīvošanu un attiecīgi regulē savu rīcību saskaņā ar starptautisko spiedienu.

Eiropas "bažu" paušanai vienkārši nav nekādas nozīmes. Ir pienācis laiks noteikt stingras sankcijas, kurām Hartūma tiešām pievērsīs uzmanību un kuras pārliecinās Sudānas līderus, ka viņiem būs reāli jāmaksā par vardarbības kampaņu pašiem pret saviem pilsoņiem.